Darba līgums ir viens no visbiežāk parakstītajiem juridiskajiem dokumentiem Latvijā. Tomēr gan darba devēji, gan darbinieki bieži neievēro būtiskas prasības, ko nosaka Darba likums. Par darba tiesisko attiecību pārkāpumiem Valsts darba inspekcija (VDI) var piemērot naudas sodus.
Šeit ir 7 punkti, kas jāpārbauda katrā darba līgumā.
1. Darba vieta
Darba likuma 40. pants nosaka, ka darba līgumā obligāti jānorāda darba vieta. Tas nav tikai formalitāte - darba vieta nosaka, kādi papildu nosacījumi attiecas uz darbinieku (komandējumu kompensācija, attālinātā darba noteikumi, darba aizsardzības prasības).
Ja darbinieks strādā attālināti vai hibrīda režīmā, darba līgumā jānorāda abi varianti un jāparedz kārtība, kā darba devējs kompensē attālinātā darba izdevumus (elektroenerģija, internets, darba vietas aprīkojums).
2. Darba laiks
Normālais darba laiks Latvijā ir 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā (DL 131. pants). Darba līgumā jānorāda konkrēts darba laika sadalījums. Biežākā kļūda - līgumā ir rakstīts "normāls darba laiks", bet faktiski darbinieks regulāri strādā 10-12 stundas.
Svarīgi: virsstundu darbs pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā (DL 136. panta otrā daļa; izņēmumi - trešajā daļā), un par to pienākas piemaksa ne mazāk kā 100 % apmērā (DL 68. pants), ko pēc vienošanās var aizstāt ar apmaksātu atpūtu (DL 136. panta devītā daļa). Punkts, ka virsstundas jau ir ietvertas algā, ir pretrunā Darba likumam.
3. Atlīdzība
Darba līgumā jānorāda darba samaksas apmērs un izmaksas kārtība (DL 40. pants). Tā nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu. Darba samaksu var norādīt kā bruto summu vai kā tarifa likmi, bet tam jābūt viennozīmīgam.
Biežākās kļūdas: nav norādīts, vai summa ir bruto vai neto; mainīgā atlīdzības daļa (bonusi, prēmijas) nav piesaistīta konkrētiem, izmērāmiem kritērijiem; nav paredzēta kārtība atlīdzības pārskatīšanai.
4. Atvaļinājums
Katram darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ne mazāk kā 4 kalendārās nedēļas (DL 149. pants). Darba līgumā nedrīkst paredzēt īsāku atvaļinājumu. Atvaļinājums jāpiešķir kārtējā gadā; tikai izņēmuma gadījumā ar darbinieka rakstveida piekrišanu daļu var pārcelt uz nākamo gadu (DL 149. panta trešā daļa), un naudā to drīkst atlīdzināt tikai, izbeidzot darba tiesiskās attiecības (149. panta piektā daļa).
Bieža kļūda: darba līgumā paredzēts, ka neizmantotais atvaļinājums "tiek dzēsts" gada beigās. Darba likums prasa atvaļinājumu piešķirt kārtējā gadā; daļu ar darbinieka rakstveida piekrišanu var pārcelt tikai uz nākamo gadu (DL 149. panta trešā daļa).
5. Uzteikuma termiņš
Darbinieks var uzteikt darba līgumu, rakstveidā brīdinot vienu mēnesi iepriekš, ja līgumā nav noteikts īsāks termiņš (DL 100. panta pirmā daļa). Darba devēja uzteikuma termiņš atkarīgs no uzteikuma pamata - nekavējoties, 10 dienas vai viens mēnesis, bet personai ar invaliditāti noteiktos gadījumos - divi mēneši (DL 103. pants).
Darba līgumā drīkst paredzēt garākus termiņus par likumā noteiktajiem, bet tikai darbinieka labā. Darba devējs nedrīkst noteikt darbiniekam garāku uzteikuma termiņu par 1 mēnesi.
6. Pārbaudes laiks
Pārbaudes laiks nedrīkst pārsniegt 3 mēnešus (DL 46. pants). Pārbaudes laikā abas puses var izbeigt darba līgumu ar 3 dienu iepriekšēju brīdinājumu. Svarīgi - pārbaudes laikam jābūt noteiktam darba līgumā; to nevar noteikt mutiski vai ar atsevišķu vienošanos pēc līguma parakstīšanas.
Bieža kļūda: pārbaudes laiks noteikts 6 mēneši "ar iespēju pagarināt". Darba līgumā pārbaudes laiks nedrīkst pārsniegt 3 mēnešus (DL 46. panta otrā daļa); ilgāku - līdz 6 mēnešiem - var paredzēt tikai ar arodbiedrību noslēgtā darba koplīgumā, un pārbaudes termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku (46. panta ceturtā daļa).
7. Darba pienākumu apraksts
Darba līgumā vai tam pievienotajā amata aprakstā jānorāda konkrēti darba pienākumi (DL 40. pants). Pārāk vispārīgs apraksts (piemēram, "veikt visus vadītāja norādītos uzdevumus") rada risku abām pusēm - darbinieks nevar atteikties no nesamērīgiem uzdevumiem, bet darba devējs nevar prasīt konkrētu rezultātu.
Iekļaujiet konkrētu pienākumu sarakstu, atbildības sfēras un pakļautības struktūru. Ja pienākumi būtiski mainās, grozījumus darba līgumā noformējiet rakstveidā - tā vēlāk nebūs strīda par to, kas tika norunāts.
Papildu riski: GDPR un personas dati
Kopš VDAR stāšanās spēkā darba līgumam bieži jāpievieno atsevišķs darbinieka personas datu apstrādes paziņojums. Darbiniekam jābūt informētam par to, kādi dati tiek apstrādāti, kādam mērķim un cik ilgi. Piemēram, ja darba devējs izmanto videonovērošanu vai darbinieku e-pastu monitoringu, tam jābūt noteiktam darba kārtības noteikumos un darbiniekam jābūt informētam.
Biežākās kļūdas kopumā
- Nelikumīgas virsstundas - virsstundu klauzulas, kas pārsniedz Darba likumā noteiktos virsstundu darba ierobežojumus
- Trūkstoši datu apstrādes noteikumi - darba līgums vai citi dokumenti neregulē darbinieku personas datu apstrādi, kas rada VDAR riskus
- Konkurences ierobežojums bez atlīdzības - konkurences ierobežojuma termiņu un atlīdzību darbiniekam nosaka DL 84. pants; klauzula, kas to neievēro, var būt spēkā neesoša
Kā Lexio palīdz
Augšupielādējiet savu darba līgumu Lexio platformā, un MI pārbaudīs visus 7 punktus, identificēs neatbilstības Darba likumam un sniegs konkrētus ieteikumus ar norādēm uz likuma pantiem.