Pāriet uz saturu

Kā MI palīdz atrast līgumu riskus

Mākslīgais intelekts maina veidu, kā uzņēmumi strādā ar dokumentiem. Taču ne jebkurš MI rīks spēj kvalitatīvi analizēt juridiskus līgumus - it īpaši Latvijas tiesiskajā kontekstā. Šajā rakstā izskaidrojam, kā darbojas MI līgumu analīze un kāpēc vispārīgie MI čati, piemēram, ChatGPT, nav pietiekami.

Kā MI analizē līgumu

MI līgumu analīze notiek vairākos posmos. Vispirms dokuments tiek pārveidots strukturētā teksta formātā - MI atpazīst sadaļas, punktus, pušu definīcijas un galvenās klauzulas. Tad katrs līguma punkts tiek vērtēts pēc Latvijas tiesību normām un Lexio noteikumu bāzes, kurā aprakstītas tipiskas riska klauzulas.

Rezultāts ir strukturēts riska ziņojums, kur katrs identificētais risks ir klasificēts pēc smaguma (zems, vidējs, augsts, kritisks), papildināts ar ieteikumu, kā risku novērst, un, kur iespējams, pamatots ar konkrētu likuma normu.

Kāpēc vispārīgie MI čati nav pietiekami

Vispārīgie MI rīki ir apmācīti uz plašu tekstu kopumu - no Vikipēdijas līdz sociālajiem tīkliem. Tie saprot valodu un var atbildēt uz vispārīgiem jautājumiem par līgumiem. Taču tiem ir vairākas būtiskas nepilnības juridiskā kontekstā:

  • Nav Latvijas tiesību konteksta. ChatGPT zina vispārīgus juridiskus jēdzienus, bet nepārzina Latvijas Civillikumu, Komerclikumu, Darba likumu vai VDAR piemērošanas praksi Latvijā. Tas var ieteikt klauzulas, kas ir pretrunā ar Latvijas likumdošanu.
  • Nav Latvijas normu specifikas. Vispārīgais MI var nepamanīt Latvijas likumu īpašās prasības. Piemēram, konkurences ierobežojumu darba attiecībās regulē Darba likuma 84. pants - vispārīgs rīks to var nepieminēt.
  • Halucinācijas. Vispārīgie MI modeļi mēdz "izdomāt" likumu pantus vai tiesu nolēmumus. Juridiskā kontekstā tas var radīt nopietnus riskus, ja uzņēmums paļaujas uz neeksistējošu normu.
  • Nav strukturētas analīzes. ChatGPT sniedz brīvas formas atbildi. Tam nav riska klasifikācijas sistēmas, smaguma novērtējuma vai konkrētu ieteikumu - tikai vispārīgs teksts.

Kā atšķiras specializēts juridiskais MI

Lexio ir veidots tieši Latvijas juridiskajam kontekstam. Sistēma apvieno modernu MI modeli ar specializētu pieeju:

  1. Noteikumu bāze. Lexio noteikumu bāzē ir aprakstītas tipiskas riska klauzulas Latvijas līgumos un ieteicamie labojumi.
  2. Latvijas normatīvie akti. MI analizē līgumu pēc Civillikuma, Komerclikuma, Darba likuma, VDAR, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un citiem aktiem un norāda klauzulas, kas var tiem neatbilst.

Praktiski piemēri

Piemērs 1: Nekonkurences klauzula

Darba līgumā ietverta nekonkurences klauzula uz 5 gadiem bez kompensācijas. Vispārīgs MI to varbūt atzīmēs kā "ierobežojošu", bet Lexio norādīs uz Darba likuma 84. pantu, kas nosaka konkurences ierobežojuma termiņu un darba devēja pienākumu maksāt atlīdzību, un ieteiks klauzulu pārskatīt.

Piemērs 2: Intelektuālā īpašuma nodošana

IT izstrādes līgumā iekļauts punkts, ka "visas izstrādātāja radītās intelektuālā īpašuma tiesības pieder pasūtītājam". Lexio identificē risku: šāda klauzula bez precizējuma var attiekties arī uz izstrādātāja iepriekš izveidotajiem rīkiem un bibliotēkām. Ieteikums: nošķirt "projekta IP" no "fona IP" un paredzēt licenci fona IP izmantošanai.

Piemērs 3: Automātiskā pagarināšana

Pakalpojumu līgumā iekļauts automātiskās pagarināšanas punkts ar 60 dienu atteikšanās termiņu. Lexio atzīmē, ka B2C attiecībās šāds nosacījums jāizvērtē pēc patērētāju tiesību aizsardzības prasībām (konkrēto normu pārbaudiet ar juristu). Ieteikums: īsāks atteikšanās termiņš un skaidrs atgādinājums pirms pagarināšanas.

Priekšanalīze pirms jurista

Rūpīga līguma izskatīšana prasa laiku. Lexio priekšanalīzi veic automātiski. Tas nenozīmē, ka MI aizstāj juristu - tas nozīmē, ka uzņēmums var identificēt lielākos riskus pirms sūta līgumu juristam, ietaupot laiku un naudu abām pusēm.

Izmēģiniet Lexio 14 dienas par 4,99 €. Augšupielādējiet savu līgumu un pārliecinieties paši.

Pārbaudiet nākamo līgumu, pirms parakstāt.